Gustavo Šāda veida ainas

Gustavo - "Šāda veida ainas"
Redzi, kas tur brauc? Zin' kā viņu sauc?
Valts. Krekls balts - vienmēr sakopts darbagalds.
Katrs joks ilgstoši tiek no galvas kalts,
pēc tam pa 10 reizēm malts un ārā spļauts.
Un kamēr daži, kam vējš galvā šalc, kuļ tukšus salmus,
Valts pret visu paliek atturīgs un auksts,
nosvērts idejas, protams, plaukst un rosās,
rodās, viena - otra, teiksim, pat uz goda,
bet neviena no tām tā arī netiek pilnveidota. Plus
kā Dieva sods, kas vis'laik viņu moca un grauž,
justies brīvi nav dots, ja apkārt ir vairāk ļaužu. Pat ne taukšķi,
pietiek ar pāris. Un te, neta Sāra, neta Klāra ar Māri
atkal ar varu aizvelk Valtu uz vietējo bāru,
pa pusei klubu. Vo' tas ir skats pa rubli.
Piedāvāju jūsu uzmanībai tagad 1. pirmo dubli.
Kā stikliņš skaidrs viņš nedaudz baidās,
jo apkārt skraida tik daudz būtnes slaidās.
Te aiz rokas rausta,
te saķer aiz skausta
un uzstājīgi sauc:
"Eu, ejam uz deju placi!"
Valtam izbolās acis, stāvus saceļas mati,
paduses slapjas un iekšā visu krata.
Pats tā trīc kā rudens vējā lapa.
Sajūtas kā ejot uz bezcerīgu klapi.
Viņš knapi, knapi turās, lai nepaģībtu.
Arvien biežāk sviedru lāses tek pa ģīmi
un viņš izspiež:"Nē, es labāk palikšu sāņus." Jo
kopš bērnības šādus sabiedrības slāņus ir nolikusi pie
vietas viņa māmiņa un krustmāte Taņa no Zaņas.
Šobrīd visādas skaņas
un absurdas domas pa Valta galvu šaudās..
Vēl nedaudz spriedzes un viņš jau sāks raudāt.
Un te vēl kaut kā no rokām izslīd glāze, jo pūlis nerimstas skandināt
frāzes:"Piedod jazz'u, eu, spied grīdā gāzi, vai pieber
ogles!" Eh, kā Valts no tā visa ir noguris!
Sakodis zobus, viņš virzās līdz letei.
Vēl jānoiet pāris soļi pa trepēm.
Pa ceļam nevienu nepēta, tik' štuko, ko varētu paņemt,
lai sajustos šeit brīvi kā stepē
un vienreiz beigtu sarkt.
Moška paņemt marku? Nē, tas pa bargu!
Un būs baigā zaparka.. Gļučīs,
gruzīs, nevarēs saprast mūziku.
Tad jau labāk gramu koka,
nu vismaz pusīti.
A vēl ir dzirdēts, ka ir tās stikliņu ampulas,
pat deputāti tās ņem, lai uzturētu sapulces
jautrākā garā. Velns lai viņus parauj!
Paralēli skanot sauklim "Sarauj, sarauj"
Viņš ir paņēmis divus B-52, četras tekilas bum,
pa vidu šņabi, alu un kolu ar rumu.
Jau aiziet Dj'am kaut ko stumt, tad pie tumbas mēģina dungot
rumbu:"Pum-pu-rum-pum-pum"
Un te viņš uzkārpijās uz letes kaut kā sāniski, sāk ārdīties,
raut nost no sevis drānas.
Un aiziet striptīzs vai kā saka "strīpiņ-deja".
A tur viss lipīgs, viņš paslīd un ar seju, bams, pret leti... hopā...
augšā, un kā feja burvju kociņu
viņš ar pūdžu vicina.
Draugi saka:"Eu ejam!" Bet Valts nereaģē, viņš paņem aizāķē krānu
aiz apenēm un gar sānu pa tapetēm tā pssss....
Eh, tas bija lieki.
Toties klātesošiem par lielu prieku
viņš nobļaujās:"Šampi visiem, es lieku!"
Un sniedzoties pēc maka arī beidzas Valta vakars.
Tā, iekšā riebīgi smeldz...
Bilde un skaņa peld.
Jā, pietam nesinhroni.
Klāt ir, vecīt, koma.
Un tā ablomna.
Un ne pēc savas vaļas viņš nogāžas gar zemi
tā kā tāds gaļas blāķis.
Pat apsargi neņemās viņu tagad vāķīt.
Pēdējais, ko viņš izbļāva bija:"B.ļ.a.ģ.i, ak jūs pāķi!!!"
Jo visiem pielika punktu sērija Asiņaino Mēriju.
Smird tā kā būtu dzēris lētu parfimēriju.
Ļaudis iet ar līkumu, raustās kā no Bērijas,
Savulaik. Citi atkal noskatās sērīgi un
pasaka: "Ak, vai!" A kas ta' Valtam vainas?
Nu drusku novārtījies, drusku siekalains.
Sejā k.r.e.t.ī.n.i.s.k.s smaids,
galva tā kā spainis.
Nu kurš tad nav redzējis šāda veida ainas?